Jaunākais no AKKA/LAA
Šis būs trešais ieraksts pēc kārtas par visu mīļāko aģentūru. Agnese Kārše nepadodas un ir publicējusi “paziņojumu par autortiesībām internetā”, uz ko es gribu ātri atbildēt. Es nezinu, vai tieši blogosērga ir atbildīga par viņas nākšanu pie prāta, bet jaunākie argumenti vairāk skar likumu “pelēko zonu”, nevis vienkārši iedomas. Kārše raksta:
Latvijas normatīvajos aktos šobrīd nav precīzi definēti konkrēti aspekti attiecībā uz interneta hipersaišu lietošanu. Taču saskaņā ar Autortiesību likuma 69.pantu tiesību īpašnieks pie noteiktiem apstākļiem ir tiesīgs vērsties arī pret starpnieku, nevis pašas mājas lapas īpašnieku. Pagaidām Latvijā tiek pielietota citu valstu prakse, kura nosaka, ka saites ievietotājs neatbild par to, kas atrodas konkrētajā vietnē, ja vien saite nenorāda uz vietni ar prettiesiski ievietotu saturu (kāds šobrīd ir YouTube) un saites īpašnieks iepriekš ir lūgts šo saiti dzēst no savas interneta vietnes. Runājot analoģijās – tas būtu kā informācijas izplatīšana, kur var saņemt zagtu mantu.
Tas paceļ dažādus jautājumus, sākot ar to, vai tiešām uz publiski pieejamu informāciju neattiecas runas brīvība. Piemēram, ja es redzu “Latgalītē” pārdošanā esam pirātiskus “Žilitona” kārtridžus ar “Super Mario Bros.” spēli, vai Nintendo man var aizliegt par to pastāstīt draugiem? Pat ja mani draugi tāpēc aizietu un tos iegādātos, kā gan tas var mani padarīt par starpnieku? Nekas nav pabijis manās rokās, un es nekontrolēju viņu rīcību. Darījums notika tieši starp pārdevēju un citiem cilvēkiem, nevis caur mani. Saukt to par starpniecību šķiet aiz matiem pievilkti, lai gan jāatzīst, ka skaidrojošā vārdnīca šo vārdu definē samērā plaši.
Tālāk viņa runā par atļaujām un piemin iespēju materiālu “padarīt pieejamu, [..] izmantojot jebkāda veida saites”. Tas ir līdzīgi kā teikt, ka piemērā ar “Latgalīti”, ja es nebūtu pastāstījis par kārtridžiem, tie nebūtu pieejami. Tā nav, jo patiesībā tos neatkarīgi no manis izplata pārdevējs, un norādīt kādam uz šo faktu nevajadzētu nozīmēt, ka es uzņemos par pārdevēja rīcību atbildību.
Atklāti runājot, ja citviet pasaulē nepastāvētu precedenti pretējajam, es teiktu, ka tas viss ir pārāk absurdi, lai vispār būtu saucams par “pelēko zonu”. Kā kāds var man aizliegt paust publisku informāciju, un kurā vietā tam ir robežas? Piemēram, vai man var aizliegt publicēt Google adresi, jo caur to var atrast autortiesības pārkāpjošas lapas? Arī YouTube klipu adreses parasti ved nevis tieši uz kādu neatļautu failu, bet uz citu lapu, kas atsaucas uz atskaņotāju, un tikai atskaņotājs atsaucas uz īsto video. Abos gadījumos norāde uz aizliegto saturu ir netieša, un ieviest tur kādu nošķīrumu šķiet patvaļīgi.
AKKA/LAA paziņojums rada papildu neskaidrības sakot, ka ir iespējams “saņemt autortiesību organizācijas atļauju padarīt pieejamus savā mājaslapā jebkādus muzikālus darbus”. Ja jau jebkādus, vai tas attiecas pat uz autoriem, kas ar AKKA/LAA nav noslēguši līgumu? Vai arī tas ir tāds pats pārspīlējums kā LETA sižetā izskanējušais, ka YouTube ir nelegāls kopumā, nešķirojot saturu?
Zīmīgi šķiet, ka protestam ir pievienojušies pat Platforma Music un Latvijas Mūzikas kanāls. Tagad atliek tikai redzēt, vai tas viss pie kaut kā novedīs.
21 Comments »
№ 1 Erny 2009.03.20 @ 9:51
“Likumdošana visā pasaulē nosaka, ka jebkuru autora darbu izmantot drīkst vienīgi tad, ja saņemta tiesību īpašnieka atļauja. Kas nozīmē, ka gadījumā, ja autora darba lietotājs nepiekrīt autoru noteiktajiem licences līguma nosacījumiem, tad autora darbu lietot ir aizliegts, jo nosacījumus autora darbu lietošanai var noteikt vienīgi autors pats vai viņa pilnvarots pārstāvis.”
AKKA/LAA paziņojums ..
Hmmm.. kurš tad izmanto kādu autora darbu? Visi izmanto Youtube embed kodu, un šī koda autors ir Youtube.com
Es teiktu, ka šeit vēderrunātājam ir vairākas lelles, shēma aptuveni šāda:
Blogeris & embed kods » Youtube Flash fails » XML datu fails » Pats video flv formātā
Katrs no šiem posmiem fiziski var atrasties katrs uz sava servera, bet pats autordarbs ir tikai .flv formāta video fails.
Tātad blogotājs faktiski publicē INFORMĀCIJU par youtube pleijeri, un pat ne pašu pleijeri. Kur autordarbs?! Līdz tam vēl jātiek..
p.s. interesanti kādas viņiem ir attiecības ar Draugiem.lv, jo tur arī katrs lietotājs var embedod savu video. Vai patiešām Draugiem.lv maksā par katru video??
№ 2 Reinis Ivanovs 2009.03.20 @ 10:01
draugiem.lv saka, ka par atsevišķiem video nav noslēgts līgums un viņi netaisoties to darīt.
№ 3 Iļja Poļakovs 2009.03.20 @ 21:59
Diemžēl šobrīd uz šo problēmu skaties no viena puses, nemēģinot saprast otru. :(
Pats blogoju, pats arī esmu mūziķis. Vienas dziesmas ierakstīšana puslīdz normālā kvalitātē un pie puslīdz normāla miksētāja, izmaksā ap 100 Ls. Es neceru atpelnīt šo naudu kā mūziķis, jo saprotu, ka Latvijā tas ir tikpat kā nereāli, taču: jo ilgāk mana dziesma, darbs un nauda nav pieejama internetā bez maksas, jo lielāka varbūtība, ka to kāds nopirks, respektīvi, es par to saņemšu kaut vai simbolisku naudiņu… Padomā no šīs puses! :P
№ 4 Pingback: Joprojām galīgi garām — untu.ms 2009.03.22 @ 0:58
[...] nelikās traucējam, un no pārmērīgas paplašināšanas cieta vēl pāris definīcijas, apstiprinot daudzu aizdomas, ka tur strādā [...]
№ 5 weedy 2009.03.22 @ 9:51
Iļja, ja vien tu neesi kārtējais apmaksātais spameris, tad šis ir tev:
1. Nav runa par autortiesību pārkāpumiem – minētajā situācijā nozieguma sastāva nav vispār un nevar būt, jo
– tiek norādīts, NEVIS pārpublicēts, jau publiski izstādīts un attiecīgi licencēts darbs
– kaut kāds debils kaktu kantoris iedomājas, ka ir atradis “caurumus” likumdošanā un tagad mēģina tos izmantot, reālu caurumu šeit nav, jo lieti noder “reproducēšanas” definīcija, kas kā reiz skaidri un gaiši pasaka, ka ir jānotiek fiziskai reproducēšanai, lai vispār būtu kam piesieties
2. Ir pēdējais laiks izaugt no padomijas autiņiem un saprast, ka jebkura saite uz tevis veidotu saturu, ja tu pats brīvprātīgi esi to izlicis vai atļāvis izlikt publiskai apskatei (kas tieši tā arī ir konkrētajā situācijā) ir bezmaksas reklāma.
№ 6 Erny 2009.03.22 @ 17:38
“..jo ilgāk mana dziesma, darbs un nauda nav pieejama internetā bez maksas, jo lielāka varbūtība, ka to kāds nopirks, respektīvi, es par to saņemšu kaut vai simbolisku naudiņu..” I. Poļakovs
Manuprāt tas mūsdienās ir mīts. Mūzikas ir pietiekami daudz, lai cilvēki atļautod izvēlēties. Izvēlēties to, kas ir vieglāk un ērtāk pieejams. Cik mans priekšstats saka man priekšā: mūziķi parasti pelna naudu ar koncertiem. Bet lai “nopelnītu” sev uzstāšanos, veiksmīgs mārketinga triks ir piem. bezmaksas mūzika topošajiem faniem. Citu variantu nav, izdzīvo stiprākais
№ 7 Reinis Ivanovs 2009.03.22 @ 17:53
Jā, bez publicitātes neviens nemaz nezinās, ka vispār tāda mūzika ir. Ja to piedāvā bez maksas, tā droši vien ir laba lieta. Tas gan nenozīmē, ka es gribētu izlemt citu vietā, ko darīt ar viņu darbiem; vienkārši saku.
Taisnība arī weedy; šeit nav runa par neatļautu pārpublicēšanu, bet par atsaukšanos uz citu publicētiem darbiem.
№ 8 Iļja Poļakovs 2009.03.24 @ 0:05
Štrunts ar likumu, domā ar galvu!
Es nesaku, ka tas ir likuma pārkāpums! Tas mani kaitina vēl vairāk: visi ņemas ap likumu… :@
Vācija kādu čali pieķēra braucam pie stūres ar mobilo telefonu pie auss. Viņš atteicās maksāt sodu, lieta nonāca tiesā. Viņš tiesā apgalvoja, ka pa telefonu nerunāja, bet gan tikai sildīja ausi, jo telefons nesen bija lādējis un baterija vēl arvien bijusi silta, bet likumā, redz’, rakstīts, ka auto vadīšanas laikā ir aizliegts runāt pa mobilo telefonu, nevis sildīt ausi. Visi saprata, ka šis muld, bet tiesiski viņam bija taisnība, pat neraugoties uz to, ka uz stūres, protams, varēja atrasties tikai viena roka, nevis abas, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc neļauj runāt pa telefonu, esot pie stūres. Tamlīdzīgu piemēru varētu uzskaitīt simtiem… Tā mēs drīz nonāksim pie tādiem likumiem, kāds, piemēram, ir Aļaskā: “Aizliegts pa lidojošas lidmašīnas atvērtu logu mest ārā dzīvu briedi.” Tas taču ir pats par sevi saprotams! Kāpēc jāraksta tādas dumības?
Skaidrs, ka juridiski šī problēma nav pat izskatīšanas vērta, tāpat kā thepiratebay.org ilgstošais process, bet reāli domājošs cilvēks nevar nepiekrist, ka sevišķi godīgi tas nav.
Jūsu minētie piemēri par popularitāti ir vienkārši smieklīgi, par koncertiem – vēl smieklīgāki. :D Katrs mūziķis pats izvēlas peļņas avotu, cik bieži koncertēt, kā veidot savu imidžu, kā un vai sevi popularizēt… Tas viss ir mūziķa ziņā, nevis kaut kādu infantilu blogeru ziņā! Ja reiz cilvēki no albumu izdošanas nevēlas nopelnīt naudu, tad kāda velna pēc viņi tos izdod cd formātā, nevis vienkārši atļauj kuram katram jefiņam to novilkt internetā (pēdējā laikā gan tiek piekopta arī šāda prakse, piemēram, Radiohead tā nolēma darīt, bet: 1. Radiohead ir jau gana nopelnījuši, lai naudiņa nebūtu pašmērķis, 2. tas nav par baltu velti, bet par ziedojumiem sākot ar 10 centiem; 3. TO IZLEMJ VIŅI PAŠI, UN TAD VISS IR KĀRTĪBĀ!).
Come on, čaļi, ko jūs no sevis esat iedomājušies? Ar kādām tiesībām jūs visi esat uzņēmušies “rūpes” par mūziķa popularitāti? Kāds pamats jums ir izvēlēties viņu vietā??? Atvainojiet, jel, lūdzu, mani cienījamie lasītāji, bet tas, manuprāt, ir augstākās pakāpes kretīnisms! :P
Ok, pieņemsim, ka konkrētajā gadījuma mūziķi paši ir izvēlējušies publicēt bez maksas šo video, bet runa jau nav tikai par šo gadījumu! Es runāju par visu situāciju kopumā, un man neviens neiestāstīs, ka kaut vai 10% no internetā ievietotās informācijas, ir ar autora atļauju!
№ 9 Reinis Ivanovs 2009.03.24 @ 10:27
Tu runā ar dažādiem cilvēkiem, tāpēc nevajag jaukt visus kopā. Es speciāli piezīmēju, ka negribētu nevienam uzspiest savu viedokli, pat ja varētu. Es arī nedomāju, ka mans viedoklis, ka bez publicitātes neviens tāpat neko nepirktu, būtu “kretīnisms”.
Ja tas būtu “pats par sevi saprotams”, ka atsaukties uz darbu ir tas pats, kas to reproducēt, es nedomāju, ka būtu bijis šāds protests pret AKKA/LAA izspiešanu. Ja kāds bez atļaujas liek tavus darbus YouTube, risini to ar avotu, nevis “situācijas kopumā” dēļ čakarē citus. Ja AKKA/LAA būtu taisnība, atsaukties vispār varētu tikai uz brīvi licencētiem darbiem, un tādu ir ļoti maz.
№ 10 Iļja Poļakovs 2009.03.24 @ 10:54
Manus darbus, paldies Dievam, neviens nekur neliek. Tas ir viens, ko gribēt darīt skaidru: es neesmu bijis cietējs no pirātisma un tāds neesmu tagad, par nākotni nemāku teikt, taču nedomāju, ka kas tāds mani kādreiz skars.
Atšķirība starp mani un Tevi ir tāda, ka sēžam ierakumu pretējā pusē. Tavuprāt, tas ir godīgi, ka “Mumij Troll” savus diskus Latvijā pārdod 10 000 eksamplāros, bet Krievijā, kurā ir 150 miljoni iedzīvotāju, tikai ap 4 000? Tu domā, ka aiz garlaicības krievu grupa “Spļin” savus pēdējos piecus albumus izdevusi tādā formāta, ka uz datora to vispār nav iespējams atskaņot? Tu domā, ka zviedru gotikas grupa palaiž pirmo albuma singlu pa radio ar ierunātu tekstu: “This is a radio version of the song” ik pēc 30 sekundēm aiz neko darīt? Domāju, ka uz visiem šiem jautājumiem atbildēsi noraidoši. Tad pasaki man, lūdzu, kāda velna pēc internets ir pilns ar visiem šo manis minēto mūziķu darbiem? Ja cilvēki cenšas ieguldīt papildus līdzekļus, lai apgrūtinātu pirātiem darbu, tad kāpēc cilvēki tik un tā to var klausīties par brīvu? Tā ir naturāla zagšana!
Tu taču nevari aiziet uz veikalu, paņemt bulciņas par brīvu, un tad iemest savā blogā, lai visi, kam nav slinkums, pagaršo! Alegorijās runājot, YouTube ir bulciņu degustētājs, turklāt: šī bulciņa nav vis parasta bulciņa, bet nekad neizsīkstoša: var ēst cik gribi, tā nekad nebeigsies, var paēst no vienas bulciņas kaut vai miljoniem cilvēku. Viņi izlēmuši iedot degustācijai bulciņu dažiem desmitiem cilvēkiem par brīvu, kuriem tad šī bulciņa iegaršotos un kuri citiem cilvēkiem teiktu: ejiet un nopērciet to bulciņu, baigi garšīga! Bet Tu tai vietā, lai pārējiem teiktu: “Ejiet un nopērciet!”, saki: “Nāciet un ņemiet par brīvu”, uzņemotieds degustētāja pienākumus, kurus Tev neviens nav lūdzis izpildīt. Tādā veidā Tu panāc, ka bulciņas ir populāras, bet to izgudrotājs un cilvēks, kurš ieguldījis milzīgu darbu, laiku un ienākumus, paliek bešā. Tā vietā, lai viņš saņemtu miljoniem eiro, viņš saņem popularitāti. Piedod, atvaino, bet naudu var ielikt kabatā un no tās var arī paēst, nodrošināt ģimeni, nākotni, iespējams izdarīt vēl kādu lielisku darbu, bet ar popularitāti neviens cilvēks vēl nav paēdis un nodrošinājis bērnu nākotni! Vai tad šī shēma ir tik sarežģīta? Es piekrītu, tiesiski te viss ir kārtībā, bet morāli un ētiski – nekādā gadījumā!
Cik labu mūziķu pārtraukuši savu darbību tā iemesla dēļ, ka nespēj noeplnīt??? Latvijā varu minēt to pašu Lindu Leen, Arni Medni, H2O un vēl daudzus citus. Tas pats ar datorspēlēm. Cilvēki iegulda milzīgu darbu, līdzekļus, entuziasmu, laiku, lai izdotu vienu datorspēli, ko visā pasaulē spēlē ap 500 000 cilvēku, bet pārdotas ir tikai 15 000 licences (NHL EHM 2007). Rezultāts: a nafig mums to vajag? Nestrādāsim vairs!
Katrs blogs, kurā parādās kāds embeded video, pēc būtības palielina kāda cilvēka darba bezmaksas pieejamību interneta vidē. Alegoriski sakot, tas būtu tas pats, kas pārkopēt mūzikas disku vismaz 30 kopijās un tos atdot cilvēkiem, kuri BIJA potenciāli diska pircēji.
№ 11 Reinis Ivanovs 2009.03.24 @ 12:02
Visa tava kritika balstās uz pieņēmuma, ka atsaukties uz materiāliem ir tas pats, kas tos pārkopēt un izplatīt. Tā būtu pati pirmā lieta, ko tev vajadzētu pamatot, un tu pat nemēģini. Vispirms tu to nosauci par acīmredzamu, bet praktiski neviens tā nedomā, tāpēc tas nevar būt pats par sevi skaidrs. Tagad tu to salīdzini ar disku kopēšanu, bet tas ir aplami, un es esmu veltījis vairāk par vienu ierakstu, lai dažādos veidos paskaidrotu, kāpēc. Tā gluži vienkārši nav nekāda kopēšana ne likuma izpratnē, ne veselā saprāta izpratnē. Ja cilvēki atsaucas uz video, tam ir viens centrāls avots, un YouTube ar prieku pakalpos autoriem, kuru darbi tur tiek ievietoti bez viņu piekrišanas. Tas ir jārisina autoru un izplatītāju starpā, nevis jākropļo tīmeklis, aizliedzot atsaukties uz YouTube klipiem bez brīvas licences.
Kas attiecas uz popularitāti, cilvēki neiegulda mārketingā naudu tāpat vien, bet tāpēc, ka to var atpelnīt. Faktiski, atpazīstamība ir priekšnoteikums, lai varētu izplatīt lietas. Ja neviens nekad nebūs dzirdējis par Iļju Poļakovu, diezin vai tu pārdosi daudz diskus. Protams, ja tu negribi likt savus darbus tīmeklī, es tev to nespiežu darīt. Ja tu liec, tad es atsaukšos uz tiem un netaisos maksāt nevienam par piedāvāto bezmaksas publicitāti. Ja kāds cits liek, tad tev ir visas iespējas risināt savas problēmas ar viņu tieši, neiejaucot mani.
№ 12 Iļja Poļakovs 2009.03.24 @ 12:40
Kāpēc radio maksā tā saukto “piedāvāto bezmaksas publicitāti”? Kāpēc mūzikas kanāli maksā mūzkas video autoriem naudu, bet Tu – nē? Ar ko Tu esi labāks?
Ja mūziķis piekrīt savu darbu publicēt YouTubā, tas vēl nenozīmē, ka viņš to vēlas publicēt kaut kādos draugiem.lv vai blogos!
Ar ko atšķiras You Tube no cilvēkiem, kas publiskā vidē piedāvā degustēt bulciņas?
“Visa tava kritika balstās uz pieņēmuma, ka atsaukties uz materiāliem ir tas pats, kas tos pārkopēt un izplatīt.”
Pilnīgas muļķības! Neko neesmu nedz rakstījis, nedz teicis par atsaukšanos uz materiāliem. Piedod, ka iedragāšu Tavu filozofa pašcieņu, bet man šķiet, ka Tu neproti analizēt informāciju, ja reiz izsaki šādu apgalvojumu. :( Es e,beded video neuzskatu par “atsaukšanos uz materiāliem”. Atsaukšanās uzmateriāliem būtu tad, ja Tu savā blogā ierakstītu, ka, lūk, piemēram, ir tāda dziesma, kuras izpildītājs ir tas un tas, un, manuprāt, tā ir tāda un tāda! Rakstot referātā atsauces, tu Taču tikai norādi, kur to var atrast, nevis publicē visu grāmatu, vai ne? Arī citātos Tu izmanto tikai fragmentu, nevis visu daiļdarbu, vai ne? Tātad, citējot kādu fragmentu no grāmatas, Tu taču sniedz “bezmaksas reklāmu”. Ja Tu ej pa ielu un pasaki, ka Kurts Kobeins ir sarakstījis brīnišķīgu mūziku, tā taču arī ir bezmaksas reklāma. Lai dotu tādu reklāmu nav obligāti jādod katram garāmgājējam “Nirvanas” disks. Līdzīgi arī ar YouTube video. Ja Tu savā blogā iemet linku, kuram sekojot var noskatīties video, tad Tu veic reklāmu, nav jau obligāti, ka tas video jāskatās Tavā blogā!
YouTube video resursi Tavā blogā ir reklāma Tev pašam, un tieši Tu esi krietni vien lielāks ieguvējs, nekā, piemēram, videoklipa autors. Tāpēc pietiks izlikties par cēlo bruņinieku, kurš savā blogā liek YouTube video ar mērķi popularizēt video autoru, nevis savu blogu.
№ 13 Iļja Poļakovs 2009.03.24 @ 12:48
“Ja neviens nekad nebūs dzirdējis par Iļju Poļakovu, diezin vai tu pārdosi daudz diskus.”
Viens piemērs. Klāva Elsberga brālis Jānis Elsbergs savus dzejoļu krājumus parakstīja ar pseidonīmu Jānis Ramba. Kāpēc? Lai neizmantotu sava brāļa uzvārda brendu, lai Rambas dzeju pikrtu dzejas, nevis uzvārda dēļ. Un zini? Pirka!
Tas ir tikai viens piemērs, bet ir virkne citu autoru, kuri izdevuši 10 grāmatas pēc kārtas, un katru ar citu pseidonīmu, to nereklamējot! Piemēram, A. Upīts izmantoja vairāk par 20 pseidonīmiem.
Tā kā cilvēku viedokļi šai sakarā var būt un ir dažādi. Neviens blogotājs to nevar 100% zināt, tāpēc jebkura darba izmantošana personīgos nolūkos ir pieļaujama tikai ar autora personīgo atļauju.
Bez PVN, piemēram, izpilda Enrikes Iglesiasa dziesmu “Hero” latgaliešu valodā. Lai to varētu darīt, viņi lūdza atļauju Iglesiasa menedžerim, nosūtot arī latgaliešu valodas tekstu. Tikai pēc oficiālas atļaujas saņemšanas, šī dziesma sāka skanēt arī koncertos. Manuprāt, tas ir zolīdi, kaut arī varētu teikt: “Kas par sviestu? Iglesiasstaču nekad nemaz neuzzinātu, ka viņa dziesmu izpilda kaut kādi jefiņi Latgalē… Tad kāpēc lūgt atļauju?”
Cilvēciskās attiecības un pieklājības normas – tas ir brīnums, kuru FF laikam nepasniedz. Vai arī es maldos?
№ 14 Reinis Ivanovs 2009.03.24 @ 12:52
Ja tu negribi, lai tavu video var parādīt citur, YouTube ļauj elementāri to atslēgt. Kas attiecas uz minēto pieņēmumu, tu tikai apstiprināji manis teikto. Tu saki, ka atsaukšanās šajā situācijā ir tā pati pārpublicēšana, bet nevari to pamatot. Tā gluži vienkārši nav, jo video netiek kopēts. Ja es atsaucos uz YouTube esošu klipu, internetā neparādās tā kopija, ko varētu skatīties pat tad, ja oriģināls tiktu izņemts. Tāda oriģināla nav, jo nav arī kopijas, un tā ir atsauce. Ja tu to negribi vai nevari saprast, tā ir tava problēma.
Es nevaru piekrist arī tavam viedoklim par bezmaksas publicitāti. Izskatās, ka tev vienkārši nepatīk, ka vēl kāds varētu būt ieguvējs no sveša darba. Ieliekot atsauces uz citu darbiem, ko var noskatīties, es droši vien paaugstinu savas lapas vērtību, tā ir taisnība. Tajā pašā laikā iegūst arī autors, jo ar viņa darbu iepazīstas cilvēki, kas citādi to nebūtu redzējuši. Ja jau viņš vispār ir ielicis to video tīmeklī, tad tas droši vien bija viņa mērķis. Ieguvēji tādā situācijā ir abi, un tavi iebildumi izklausās pēc nenovīdības.
№ 15 Reinis Ivanovs 2009.03.24 @ 13:04
Es atkārtošu, es negribu nevienam uzspiest popularitāti. Ja kādam nevajag lielāku atpazīstamību, tā nav mana problēma. Ja citi viņiem to cenšas uzspiest caur YouTube, viņi to var risināt ar pašu YouTube, un mana atsaukšanās vai neatsaukšanās uz no manis neatkarīgi izplatītiem darbiem šo iespēju nemainīs. Toties tu gribi uzspiest citiem, ka viņi nevarētu atsaukties savās lapās uz YouTube video bez maksāšanas, ieskaitot situācijas, ja autoram pret to nav iebildumu. Tu esi tas, kurš grib ierobežot citu tiesības savu interešu dēļ. Ir situācijas, kad pat reprodukcija nav morāli apšaubāma, nemaz nerunājot par atsaucēm, un tu gribētu samazināt citu autoru iespējas popularizēt savus darbus. Ja tev ir šāda pozīcija, tas svētulīgais tonis ir pavisam lieks. Nemaz nerunājot par apvainojumiem, ar ko tu mētājies. Tu apvaino citu briedumu un inteliģenci un vēl runā par pieklājību un cilvēciskajām attiecībām. Paskaties spogulī.
№ 16 Iļja Poļakovs 2009.03.24 @ 14:15
Ne briedumu, ne inteliģenci neapvainoju.
Es Tev uzdevu virkni ar jautājumiem, no kuriem atbildi neesmu izlasījis līdz šim, kaut arī Tu man pārmet to, ka es nevaru kaut ko pamatot. :) Bet es domāju, ka pamatoju gan, izmantojot analoģisko argumentācijas paņēmienu (skatīt alegorijas).
Atbildi, lūdzu, pavisam konkrēti un īsi, vēlams vienā vienkāršā paplašinātā teikumā, uz vienu jautājumu: vai rakstisks teksts, kurā Tu sava bloga apmeklētājus aicinātu noklausīties kādu, Tavuprāt, svarīgu gabalu (šajā gadījumā es runāju tikai par dziesmu, piemēra pēc), neaugšuplādējot pašu dziesmu savā blogā, neveicinātu dziesmas atpazīstamību un nebūtu uzskatāma par to pašu atsauci???
P. S. Jūtu, ka mēs dziedam katrs savu dziesmu, nemaz nedzirdot otru. :( Es jau esmu teicis, rakstījis un darīšu to vēlreiz, lai Tev beidzot kļūtu skaidrs: tiesiski un pēc likumības, tātad formāli, taisnība ir tiem cilvēkiem, kuri pārstāv viedokli, ka embeded video no YouTube ir legāli un likuma ietvaros, jo tiek izmantots viens un tas pats video resurss. Tieši tāpat kā tam čalim ar mobilo telefonu pie auss, viņam arī bija taisnība. Tāpat arī Thepiratebay.org ir taisnība, kas apgalvo: “Mēs esam nevainīgi, mēs neko pirātisku internetā neesam ievietojuši, to dara mūsu apmeklētāji!” Vai viņi, tavuprāt, arī darbojas ētiski (un nevis likuma robežās)?
P. S. 2 Par spoguli runājot… “I don’t see myself, when I look in the mirror, I see who I should be.” /j. welsh/
p. S. 3 Vai visi YouTubā ievietotie video ir pašu autoru iniciatīva? Ļoti šaubos… :(
№ 17 Iļja Poļakovs 2009.03.24 @ 19:24
“Toties tu gribi uzspiest citiem, ka viņi nevarētu atsaukties savās lapās uz YouTube video bez maksāšanas, ieskaitot situācijas, ja autoram pret to nav iebildumu. Tu esi tas, kurš grib ierobežot citu tiesības savu interešu dēļ.”
Pardon, ka nemanīju to uzreiz. Lūdzu, citē tekstu, kurā es apgalvoju, ka jāmaksā arī tad, ja autors sniedz savu atļauju!
№ 18 Reinis Ivanovs 2009.03.26 @ 17:44
To grib panākt AKKA/LAA, un tu viņus aizstāvi, turklāt tava aizstāvība ir pārāk juceklīga, lai es varētu gribēt skaidroties par to, ko tu esi vai neesi teicis. Es, protams, varētu citēt vietas, kurās tu izteicies apvainojoši, bet tas nav tā vērts. Vispirms iedziļinies rūpīgāk jautājumā un izdomā līdz galam, kāda tieši ir tava pozīcija.
№ 19 Iļja Poļakovs 2009.03.30 @ 14:08
Joprojām izvairies atbildēt uz manu jautājumu… :( Tas ir vieglākais ceļš, kā pašam sevi pārliecināt par savu nekļūdīgumu: malt tikai savu, cita teiktajā neieklausoties. Bet tieši uz to bija vērsts mans pirmais komentārs: paskaties uz šo situāciju no otras puses! Tu vēl aizvien to neesi pat mēģinājis darīt… žēl. :(
P.S. Par apvainojumiem. Atvainojiet, lūdzu, tā bija nekorekta rīcība no manas puses. To izdarīju, jo biju nedaudz iekarsis. Es sāku apvainošanu, un man tas nrebija jādara.
№ 20 Reinis Ivanovs 2009.04.01 @ 6:09
“Paskaties uz to no otras puses” ir skanīgs sauklis, bet es jau esmu iedziļinājies šajā jautājumā vairāk par tevi. Tas, ka es nepiekrītu tev, nav liecība par pretējo. Man par AKKA/LAA ir četri ieraksti ar dažādām idejām, kas skar arī diskusijas morālo pusi, nevis tikai likumus. Es tavus jautājumus neņemu vērā, jo tie ir juceklīgi, un es nesaprotu to jēgu. Es neesmu atbildējis uz tavām analoģijām, jo tās ir nekorektas, un es negribu skaidrot vispārīgas lietas. Es negribu diskutēt, jo tad man būtu jāatkārtojas, un šobrīd laiks ir pārāk vērtīgs, lai to tā ieguldītu.
№ 21 Normunds Mazurs 2009.08.08 @ 20:12
interesanti, kas būs, ja es norādīšu nevis tiešo linku, bet gan, piemēram tinyurl.com adresi?
RSS feed for comments on this post. TrackBack URI