P.S. Par apvainojumiem. Atvainojiet, lūdzu, tā bija nekorekta rīcība no manas puses. To izdarīju, jo biju nedaudz iekarsis. Es sāku apvainošanu, un man tas nrebija jādara.

Pardon, ka nemanīju to uzreiz. Lūdzu, citē tekstu, kurā es apgalvoju, ka jāmaksā arī tad, ja autors sniedz savu atļauju!

Es Tev uzdevu virkni ar jautājumiem, no kuriem atbildi neesmu izlasījis līdz šim, kaut arī Tu man pārmet to, ka es nevaru kaut ko pamatot. :) Bet es domāju, ka pamatoju gan, izmantojot analoģisko argumentācijas paņēmienu (skatīt alegorijas).

Atbildi, lūdzu, pavisam konkrēti un īsi, vēlams vienā vienkāršā paplašinātā teikumā, uz vienu jautājumu: vai rakstisks teksts, kurā Tu sava bloga apmeklētājus aicinātu noklausīties kādu, Tavuprāt, svarīgu gabalu (šajā gadījumā es runāju tikai par dziesmu, piemēra pēc), neaugšuplādējot pašu dziesmu savā blogā, neveicinātu dziesmas atpazīstamību un nebūtu uzskatāma par to pašu atsauci???

P. S. Jūtu, ka mēs dziedam katrs savu dziesmu, nemaz nedzirdot otru. :( Es jau esmu teicis, rakstījis un darīšu to vēlreiz, lai Tev beidzot kļūtu skaidrs: tiesiski un pēc likumības, tātad formāli, taisnība ir tiem cilvēkiem, kuri pārstāv viedokli, ka embeded video no YouTube ir legāli un likuma ietvaros, jo tiek izmantots viens un tas pats video resurss. Tieši tāpat kā tam čalim ar mobilo telefonu pie auss, viņam arī bija taisnība. Tāpat arī Thepiratebay.org ir taisnība, kas apgalvo: “Mēs esam nevainīgi, mēs neko pirātisku internetā neesam ievietojuši, to dara mūsu apmeklētāji!” Vai viņi, tavuprāt, arī darbojas ētiski (un nevis likuma robežās)?

P. S. 2 Par spoguli runājot… “I don’t see myself, when I look in the mirror, I see who I should be.” /j. welsh/

p. S. 3 Vai visi YouTubā ievietotie video ir pašu autoru iniciatīva? Ļoti šaubos… :(

Es nevaru piekrist arī tavam viedoklim par bezmaksas publicitāti. Izskatās, ka tev vienkārši nepatīk, ka vēl kāds varētu būt ieguvējs no sveša darba. Ieliekot atsauces uz citu darbiem, ko var noskatīties, es droši vien paaugstinu savas lapas vērtību, tā ir taisnība. Tajā pašā laikā iegūst arī autors, jo ar viņa darbu iepazīstas cilvēki, kas citādi to nebūtu redzējuši. Ja jau viņš vispār ir ielicis to video tīmeklī, tad tas droši vien bija viņa mērķis. Ieguvēji tādā situācijā ir abi, un tavi iebildumi izklausās pēc nenovīdības.

Viens piemērs. Klāva Elsberga brālis Jānis Elsbergs savus dzejoļu krājumus parakstīja ar pseidonīmu Jānis Ramba. Kāpēc? Lai neizmantotu sava brāļa uzvārda brendu, lai Rambas dzeju pikrtu dzejas, nevis uzvārda dēļ. Un zini? Pirka!

Tas ir tikai viens piemērs, bet ir virkne citu autoru, kuri izdevuši 10 grāmatas pēc kārtas, un katru ar citu pseidonīmu, to nereklamējot! Piemēram, A. Upīts izmantoja vairāk par 20 pseidonīmiem.

Tā kā cilvēku viedokļi šai sakarā var būt un ir dažādi. Neviens blogotājs to nevar 100% zināt, tāpēc jebkura darba izmantošana personīgos nolūkos ir pieļaujama tikai ar autora personīgo atļauju.

Bez PVN, piemēram, izpilda Enrikes Iglesiasa dziesmu “Hero” latgaliešu valodā. Lai to varētu darīt, viņi lūdza atļauju Iglesiasa menedžerim, nosūtot arī latgaliešu valodas tekstu. Tikai pēc oficiālas atļaujas saņemšanas, šī dziesma sāka skanēt arī koncertos. Manuprāt, tas ir zolīdi, kaut arī varētu teikt: “Kas par sviestu? Iglesiasstaču nekad nemaz neuzzinātu, ka viņa dziesmu izpilda kaut kādi jefiņi Latgalē… Tad kāpēc lūgt atļauju?”

Cilvēciskās attiecības un pieklājības normas – tas ir brīnums, kuru FF laikam nepasniedz. Vai arī es maldos?

Ja mūziķis piekrīt savu darbu publicēt YouTubā, tas vēl nenozīmē, ka viņš to vēlas publicēt kaut kādos draugiem.lv vai blogos!

Ar ko atšķiras You Tube no cilvēkiem, kas publiskā vidē piedāvā degustēt bulciņas?

“Visa tava kritika balstās uz pieņēmuma, ka atsaukties uz materiāliem ir tas pats, kas tos pārkopēt un izplatīt.”

Pilnīgas muļķības! Neko neesmu nedz rakstījis, nedz teicis par atsaukšanos uz materiāliem. Piedod, ka iedragāšu Tavu filozofa pašcieņu, bet man šķiet, ka Tu neproti analizēt informāciju, ja reiz izsaki šādu apgalvojumu. :( Es e,beded video neuzskatu par “atsaukšanos uz materiāliem”. Atsaukšanās uzmateriāliem būtu tad, ja Tu savā blogā ierakstītu, ka, lūk, piemēram, ir tāda dziesma, kuras izpildītājs ir tas un tas, un, manuprāt, tā ir tāda un tāda! Rakstot referātā atsauces, tu Taču tikai norādi, kur to var atrast, nevis publicē visu grāmatu, vai ne? Arī citātos Tu izmanto tikai fragmentu, nevis visu daiļdarbu, vai ne? Tātad, citējot kādu fragmentu no grāmatas, Tu taču sniedz “bezmaksas reklāmu”. Ja Tu ej pa ielu un pasaki, ka Kurts Kobeins ir sarakstījis brīnišķīgu mūziku, tā taču arī ir bezmaksas reklāma. Lai dotu tādu reklāmu nav obligāti jādod katram garāmgājējam “Nirvanas” disks. Līdzīgi arī ar YouTube video. Ja Tu savā blogā iemet linku, kuram sekojot var noskatīties video, tad Tu veic reklāmu, nav jau obligāti, ka tas video jāskatās Tavā blogā!

YouTube video resursi Tavā blogā ir reklāma Tev pašam, un tieši Tu esi krietni vien lielāks ieguvējs, nekā, piemēram, videoklipa autors. Tāpēc pietiks izlikties par cēlo bruņinieku, kurš savā blogā liek YouTube video ar mērķi popularizēt video autoru, nevis savu blogu.