Dūkvārdi

2009.10.17 @ 15:41 10 Comments

Aizver muti

Interesanti, cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai latviešu valodā varētu ērti izmantot tādus jēdzienus kā buzzword? Ja es tagad gribētu to darīt, man nebūtu vārdnīcas, kur to uzmeklēt, un es varētu vienīgi aptaujāt citus vai sēdēt un lauzīt par to galvu, turklāt nekur nav teikts, ka es vispār atrastu piemērotu tulkojumu. Rezultātā es jūtos nepilnvērtīgs, izsakoties latviski par noteiktām tēmām, jo es nevaru to darīt tekoši.

Ar latviešu valodas terminoloģijas kopšanu it kā nodarbojas Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), un viņi ir izstrādājuši arī vairākus populārus terminus. Piemēram, no viņiem ir nācis vārds “dators”, un tas ir uzskatāmi pārāks par alternatīvu “kompjūters”. Tajā pašā laikā, daudz, daudz, daudz vairāk ir piemēru viņu darinātajiem terminiem, kas ir izgāzušies. Vai kāds vēl atcerās par “eiru”? Tā ir valodas pūristu masturbēšana visā savā spožumā, pašmērķīgs mēģinājums uzspiest sabiedrībai savu it kā pārāko gaumi. “Eiras” gadījums saņēma tik lielu publicitāti, jo izmaiņas bija atpakaļejošas un šķita īpaši nepamatotas, bet būtībā tas neatšķiras no tā, ar ko LZA šajā jomā nodarbojas ikdienā. “Brends” un “zīmols”, “fails” un “datne”, “tabs” un “cilne”, “saits” un “vietne” visi atšķiras no “dators” un “kompjūters” ar to, ka “izlabotie” anglicismi nav ne tuvu tik tizli kā “kompjūters”. To pierāda tas, ka tie ir zaudējuši popularitātes sacensībās, un, sarunā izmantojot vārdu “cilne”, tev visticamāk nāksies to papildināt ar “tabs”, lai sarunubiedrs tevi varētu saprast. To pierāda arī tas, ka parasts valodas lietotājs varētu paskaidrot, kas nav kārtībā ar “kompjūters”, jo tas ir uzskatāmi liels un neveikls vārds; tajā pašā laikā, vārda “fails” trūkumi un vārda “datne” priekšrocības ir skaidri saprotamas tikai “vadošajiem valodniekiem”.

Es visu šo situāciju aprakstītu tā, ka LZA savu autoritāti izmanto nevis tam, lai optimizētu latviešu valodu, bet to sakropļotu. Tā ir skaļa apsūdzība, bet es esmu gatavs uz to pastāvēt. Latviešu valoda tiek fragmentēta un bremzēta, noniecinot tās dzīvo daļu un dodot priekšroku mākslīgiem noteikumiem. Ja oficiālajos standartos tik bieži netiktu ignorēts publiskais lietojums, mēs būtu tuvāk paritātei ar to pašu angļu valodu, un latviešu valoda darbotos labāk. Tulkošanas process šobrīd ir sāpīgāks, nekā tam vajadzētu būt, daudzi “latviskie” termini ir neprecīzi un galēji nekompetenti izstrādāti (it īpaši datortermini), un valodas lietotāji vilcinās ieguldīt valodas attīstībā, jo nav pazīstami ar oficiālo, “pareizo” lingvistisko loģiku, pēc kuras savus terminus veido LZA.

Īpaši stulbi tas ir vispārējajā kontekstā, kad Latvijā jau tā svaru kauss starp labajām un sliktajām lietām ir sasvēries uz nepareizo pusi un turpina tā svērties. Piemēram, es nelasīju Dienu regulāri, bet mūsu ģimene to bija abonējusi tik sen, cik vien es atceros, un man šķita, ka tā ir viena no labajām lietām. Tagad manis pēc tāda Diena varētu nemaz nebūt, un ir par vienu labo lietu mazāk. Savukārt latviešu valoda starp atlikušajām labajām lietām droši vien ir pati svarīgākā, tāpēc es ļoti gribētu to saglabāt un pareizi kultivēt. Galu galā, mātes valoda ir mātes valoda, un es nekad neiegūšu tieši tādu pašu valodas izjūtu citā valodā. Šobrīd gan izskatās, ka LZA valodnieku dībļi ar to nepalīdzēs.

10 Comments »

: № 1 Arnolds 2009.10.17 @ 15:50

Vārds “dators” pie mums ir atnācis nevis no LZA šizīšiem, bet gan diženās franču valodas.
: № 2 Reinis Ivanovs 2009.10.17 @ 16:18

@veejaka saka, ka tas esot no zviedru “daturn”.
: № 3 Arnolds 2009.10.17 @ 19:20

Kaut vai no žīdu priekšādiņām, bet ne no LZA.
: № 4 Reinis Ivanovs 2009.10.17 @ 21:29

pataupi tādus izteicienus blogiem.lv
: № 5 vardnica.wikidot.com 2009.10.19 @ 14:56

Starp citu.
“Modesvārds” – tā latviski varētu tulkot jēdzienu “buzzword“.
: № 6 Bērziņš 2009.10.20 @ 10:14

Lielā mērā nepiekrītu, jo daudzi vārdi ir ieviesušies ikdienas lietošanā. Zīmols, datne, cilne ir ieviesušies lietošanā, arī manā. Tas, ka ir arī neveiksmīgi vārdi – tas ir vairāk kā skaidrs, taču, manuprāt viņi cenšas. Turklāt Tu nepiedāvā nekādu risinājumu, vienkārši noliec LZA. Dumjākais ko viņi visu šo gadu laikā ir izdomājuši – Īslande un eira, caurduris [pīrsings], pārējie, kurus esmu dzirdējis ir daudz maz veiksmīgi. Starp citu Tev neraksturīgi slikts raksts, kaut kā mani šim saitam piesaistīja tieši Tava pētīt kāre. Šeit ir tikai pieņēmumi, kuriem nav segumi. “tajā pašā laikā, vārda “fails” trūkumi un vārda “datne” priekšrocības ir skaidri saprotamas tikai “vadošajiem valodniekiem”.” Pārāk kategoriski, jo man ir skaidri saprotamas datne priekšrocības un faila trūkumi – konkrēti viens liels pluss – fails ir neveiksmīgs pārnesums no angļu valodas vārda – file, tad jau normālāk būtu lietot fils vai file, jo šajā gadījumā ir pārnesta tikai vārda izruna angļu valodā. Datne, savukārt ir pilnīgi skaidrs veidojums un labi sasaucas ar vārdu dators.
: № 7 Reinis Ivanovs 2009.10.21 @ 11:03

Kopš kura laika tas ir trūkums, ka vārds ir atveidots atbilstoši izrunai?
: № 8 vardnica.wikidot.com 2009.10.21 @ 20:58

Reini!
Pastāv uzskats, ka vārdi ir jāveido, ja vien iespējams, no sākotnējā latīņu, grieķu materiāla, u.tml. – nevis no angliski transformētā materiāla.

Barbariskie varianti (pēc izrunas) būtu:
“saikolodžija”, “sjūdosainss”, “praivataizeišens”, “skicofrīnija”, “fails”.

Kultūrālie varianti (ar respektu pret grieķiem, latīņiem):
“psīcholoģija”, “pseudozinātne”, “privātizācija”, “schizofrēnija”, “fils”.

Līdzīgas barbariskas parādības jau ir bijušas padomju okupācijas laikā, kad daži pēc izrunas un starpniekvalodas( (krievu valodas) ietekmē lietoja “gematoloģiju”, “gibrīdus”.

Kāpēc jāņem vērā senās valodas? Viens iemesls ir tāds, ka, mainoties modei un polītikai, nav jāmocās ar vārdu izrunas mainīšanu, pieskaņošanu attiecīgā perioda “svarīgākajai” svešvalodai.
Pat vēl svarīgāks iemesls ir vārdu nozīmes, jēgas un savstarpējo sakarību un saikņu saprašana – piemēram: “schizma” (plaisa, šķelšanās – abstraktā nozīmē) ir sēmantiski saistīta ar “schizofrēniju”, kas tiek noslēpts, ja lieto vācu un krievu ietekmē veidoto “šizofrēniju” (jo nelietosim taču “šizmu” “schizmas” vietā!).
: № 9 Mazkaviets 2010.02.24 @ 21:12

Vai Reinis Ivanovs, lūdzu , nebūtu Leona Paegles maz maz dēls?
: № 10 Reinis Ivanovs 2010.03.02 @ 20:38

Jā, es esmu.