Skip to: Content | Sidebar | Footer

Politiskie monstri

WikiLeaks darbs ir licis skaidrāk atklāt sevi visu veidu autoritāristiem, kas vēlētos vadīt valstis kā uzņēmumus. Piemēram, Klāvs Sedlenieks mēģina pierādīt, ka atklātība nedarbojas.

Einārs Repše jau šo hipotēzi vienreiz izmēģināja, kad padarīja Ministru Kabineta sēdes par atklātu pasākumu. Ideja bija skaista: MK ir vieta, kurā notiek visādu nozīmīgu lēmumu pieņemšana, tāpēc tautai jāzina, kas tur notiek. Šī lēmuma rezultātā MK kļuva par formālas, ritualizētas izrādes vietu, kurā svarīgi lēmumi netiek nedz diskutēti nedz pieņemti. Būtiskās sarunas pārvietojās uz partiju, koalīcijas padomju, oligarhu, zoodārzu un citiem kabinetiem.

Tātad centieni agrāk slepeno padarīt par atklātu nestrādā, bet  arī pati ideja par to, ka slepenība=ļaunais un atklātība=labais ir aplama. [..]

Kādā veidā Sedlenieks var spriest par to, kas ir slepens, ja jau tas ir slepens? Vai viņam ir īpaša pieeja noslēpumiem, un viņš ir saistīts ar valdību, vai arī tā nav īsta slepenība, vai viņš vienkārši visu iztēlojas? Jebkurā gadījumā, šis arguments vai nu runā pats sev pretī, vai parāda interešu konfliktu, un tas ir tieši tik slikts, kā es sagaidu no cilvēka, kas savam “blogam” ir atslēdzis komentārus. Tā ir pazemība, kas man saistās ar skaidru domāšanu, ka autors savas idejas neuzskata par tik labām, lai citi nevarētu kaut ko pielikt vai atņemt.

Pārējā ierakstā viņš noniecina konkrēto atklāto informāciju, savu pāris teikumu analīzi noslēdzot ar secinājumu, ka WikiLeaks darbs ir bezjēdzīgs, jo “speciālisti un eksperti” visu tāpat jau ir zinājuši, bet par diplomātisko saraksti informēti parastie cilvēki valstu attiecībām viņaprāt var tikai kaitēt. Vēl viņš veido analoģiju ar apģērbu, jo prasīt atklātību no demokrātiski ievēlētām valdībām ir līdzīgi kā prasīt, lai visi staigā bez drēbēm. Vēl Sedlenieks saka, ka sabiedrības acis atklātības gadījumā valdībai rada “lielā brāļa sajūtu”, un tas acīmredzot ir tāds psiholoģiskais diskomforts un totalitārisms, ka “godīga komunikācija būs neiespējama”.

Es līdz šim te neesmu rakstījis neko īpaši nepieklājīgu, bet Sedlenieks ir tik konsekventi slikts, ka es gribu šo padarīt par izņēmumu un viņu nosaukt par īstu lohu.

"Speciālistiem un ekspertiem" bija zināms, piemēram, par Abu Graibu.

Tikmēr ASV pastāv spiediens atzīt WikiLeaks par teroristu organizāciju, un tas nozīmētu, ka valdība varētu atsavināt viņu līdzekļus, un ziedošana WikiLeaks kļūtu par noziegumu. Iespējamā ASV prezidenta amata kandidāte Sāra Peilina uzskata WikiLeaks vadītāju Džulianu Asanžu par valsts nodevēju, lai gan viņš ir Austrālijas pilsonis un WikiLeaks pat nedarbojas no ASV. Vēl Peilina un citi atkārto, ka Asanžam uz rokām esot asinis, lai gan Pentagons jau ir atzinis, ka ar iepriekšējām noplūdēm nav saistīti zināmi upuri. Latvijas aizsardzības ministrs nāca klajā ar standarta nosodījumu, kas derētu jebkura valsts noslēpuma aizstāvībai. ASV valdība pēc līdzīgas formulas nosodīja arī iepriekšējās noplūdes, bet viņu solījumi par kaitīgajām sekām nevienā gadījumā nav piepildījušies. Tā vietā ir tikai atkal apstiprinājies, ka valdības slepenību un nacionālās intereses izmanto kā ieganstu, lai slēptu tikai sev neērtu informāciju. Kā konkrētu piemēru var minēt to, ka ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ir norādījusi diplomātiem izspiegot ANO darbiniekus, noskaidrojot tādas lietas kā privātās paroles un bankas informāciju. Vēl, kā Ivars Ījabs raksta, tagad sabiedrībai var būt labāka izpratne par diplomātu patieso darbu, kas daudzos gadījumos vislabāk ir raksturojams kā augsta līmeņa baumošana.

Politiskie monstri ir tādi cilvēki kā Peilina, kas teiks jebko, lai izpatiktu trulākajai sabiedrības daļai, un viņas gadījumā tas ir biedējoši iedarbīgi, tāpēc es izmantoju vārdu “monstrs”. Pirms diviem gadiem viņa bija reāls ASV viceprezidenta amata kandidāts, un ievēlēšanas gadījumā viņu no ASV prezidenta lomas būtu šķīrusi tikai apmēram 80 gadus veca vīra veselība, un 2012. gadā viņa kandidēs vēlreiz. Trulie cilvēki piedod viņas kļūdas, piemēram, nosaucot Ziemeļkoreju par ASV sabiedroto, jo viņi paši varētu tādas pieļaut. Tikmēr sabiedrībai kopumā ir jāizdzīvo apstākļi, kuros cilvēki truluma spektra tālajā galā ir tikpat tiesīgi balsot kā visi pārējie un vēlas redzēt amatos “savējos”. Par to parasti nerunā, jo mēs visi patiesībā ar savām dzīvnieku smadzenēm atrodamies kaut kur uz truluma spektra, bet vēl vairāk par to nerunā tāpēc, ka truli cilvēki neuzņem kritiku veselīgi. Man tas bija prātā pēdējās vēlēšanās, kad es stāvēju rindā pie iecirkņa un skatījos citu sejās. Es zināju, ka daudzi no viņiem balsos par tādiem politiķiem kā Aināru Šleseru, kas ar savu “CIETI!” vides kampaņu man vairākas reizes bija licis spontāni apstāties uz ielas un sākt smieties. Godīgi, es pirmo reizi frāzi “CIETI!” redzēju, ejot pa Stacijas laukumu, un nebiju tam sagatavots, tāpēc nejauši iesmējos un to fotografēju, jo tas viss bija tik stulbi.

Stāvot rindā pie vēlēšanu iecirkņa es domāju par to, cik daudz enerģijas intelektuāļi tērē, runājot par politiskajām idejām un paužot neizpratni, kāpēc vēlēšanās kāds atbalsta acīmredzami sliktas idejas, lai gan īstās vēlēšanas ir par izjūtām un “savējiem”. Tajā brīdī manas pārdomas gluži kā pasvītroja kāda veca sieviete, kas sāka bļaut uz garām ejošu meiteni tikai tāpēc, ka meitenei rokās bija kafija. Meitene pagriezās, uz brīdi izskatījās it kā grasītos kaut ko iebilst, bet viņas skatiens saskārās ar sievietes un pārtapa par tādu kā rezignāciju, un viņa vienkārši gāja tālāk. Es par to varu maldīties, bet man visticamāk liekas, ka tajā brīdī viņa atpazina šo veco sievieti kā piederīgo “lohu” grupai, kura jaunus cilvēkus uzskata par “lohiem”, un tāpēc izlēma, ka nav vērts pat mēģināt runāt. Tie ir kultūras kari, ko visi redz un izjūtu līmenī saprot, un ikdienā atpazīst lohus pat no tādām lietām kā ģērbšanās stils, bet intelektuāļi biežāk analizē tikai aplinkus, izmantojot eifēmismus, lai nejauši pārāk neaizskartu trulos cilvēkus, vai pārāk neizskartu citus, kas saskaņas labad nedomā, ka par trulumu būtu vērts runāt tieši, un daļa tāpēc pat sev ir iegalvojuši, ka tam var stāvēt pāri un vispār nepieskarties šai tēmai, bet vienalga teikt kaut ko nozīmīgu par sabiedrības problēmām. Es domāju, ka trulums atrodas visa sliktā centrā, un ka par to būtu jārunā skaidri, jo saprāts ir salīdzinoši trausls un neparasts, un naivas idejas par tā pretiniekiem aizsargā tādus cilvēkus kā Sedlenieks, kas var izmantot dabiskās valodas īpašības, lai paustu it kā derīgas idejas, kas patiesībā nav pelnījušas cieņu. Varbūt mana pieeja, izmantojot tādus vulgārus un aizskarošus vārdus kā “lohi”, nav labākā un var tikai novērst uzmanību no lietas būtības, bet tas vienalga ir tas, ko es šobrīd domāju.

Mēnešos pirms vēlēšanām es domāju arī par to, ka tika izveidoti tik daudz dažādi politiski un it kā sabiedriski atbildīgi projekti, bet gandrīz neviens neatbalstīja kritiskās domāšanas izglītību. Tad, ja tas būtu atkarīgs no manis, es vēlētos, lai izglītība par kritisko domāšanu būtu viegli pieejama visiem un būtu arī daļa no pamatizglītības, jo tas ir labākais filtrs neuzticamām idejām. Tā vietā sabiedrība kopumā izturas tā, it kā nepastāvētu psiholoģijas zinātne ar plašu literatūru par mūsu dabiskajām domāšanas nosliecēm, un it kā ikdienas pieredze nebūtu pilna ar piemēriem, kā tās izpaužas un reizēm kaitē, un es to uzskatu par nepamatotu pašapmierinātību.

17 Comments »

№ 1 Eduards Ozoliņš 2010.12.02 @ 21:43

Par to trulumu, diemžēl, jāpiekrīt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd globāli ir tik lielas problēmas. Lai gan grūti spriest, kur tā ir lielāka – šeit Latvijā (daļēji “pateicoties” 50 gadu komŪnisma celšanai) vai ASV. “Vecās Eiropas” pilsoņi laikam savas tiesības prot aizstāvēt (un saprast) labāk.

Tai pašā laikā, amerikāņiem ir diezgan spēcīga žurnālistika, daudzkārt vienkāršoti, sasniedzot pēc iespējas plašāku auditoriju, noliek pie vietas visus murgotājus (Peilinu ieskaitot). Piem. Jon Stewart “The Daily Show”. No otras puses, tas, ka ar augstiem reitingiem var pastāvēt tāds absurds kā “FOX News”, izsaka ļoti daudz…

№ 2 zibru 2010.12.02 @ 23:10

Atļaušos piefiksēt savas pārdomas par ASV polit-lauciņā notiekošo.

Pētot tur notiekošo, mani secinājumi ir gaužām vienkārši.

Peilina vai Obama. Demokrāti vai republikāņi. Tam nozīme ir visai maza, ja abas puses no aizkulisēm materiāli balsta vieni un tie paši cilvēki. Komiksveidīgie pretstati un izvēles brīvības ilūzija tiek radīta, lai ierindas pilsonim nerastos vajadzība pētīt tālāk, kas īstenībā tur varas grožus.

№ 3 otto 2010.12.03 @ 4:12

Vietām uzpeld viedoklis, ka pārāk daudz tiek Wikilīks slavināts, kamēr īstais vaininieks jau pusgadu pūst Kuveitas cietumā.

http://erratasec.blogspot.com/2010/12/cablegate-wikileaks-still-sucks.html
Lai kā arī negribētos, bet ir jāatdzīst ka tajā postā ir liela daļa taisnības. Visvairāk tracina tas, ka visi vecie “mirrori” ir nosprāguši.

Protams nenoliedzu, ka Wikilīks ir darijuši ļoti daudz labu darbu.

№ 4 Reinis Ivanovs 2010.12.03 @ 13:55

wikileaks un asanžs nodarbojas ar publicitāti un padara informāciju tehniski pieejamu, tāpēc nevar teikt, ka viņi tikai guļ uz citu lauriem. tas arī nekad nav ticis slēpts, ka wikileaks ir tikai starpnieki, nevis pirmavots. droši vien to varētu darīt labāk, un varbūt viņiem vajadzētu palīdzēt manningam veidot kampaņu, lai viņš varētu maksāt labiem advokātiem, bet wikileaks paši ir uz plāna ledus. piemēram, ja asanžs tagad tiktu noslepkavots, aizdomās turamo saraksts būtu milzīgs, jo viņš ir “zibens novedējs”

№ 5 mia 2010.12.03 @ 15:35

Saprāts ir relatīvs jēdziens.
Skumji, ka, mācoties kritisko domāšanu, to neesi sapratis. Lielie saprātīgās domāšanas aizstāvji, kas mēģina monopolizēt patiesību, ir pat varbūt bīstamāki par šleseriem, nu katrā ziņā vienlīdzīgi ar visiem reliģiozajiem fanātiem.
Piemēram, tajā pašā sedlinieka rakstā ir pāris visai prātīgas tēzes. Pareizas, nepareizas, patiesas, nepatiesas, bet prātīgas. Un tas par tām atklātajām valdības sēdēm ir vienkārš fakta konstatējums. Katrā ziņā, tas tagad tiešām vairāk atgādina teātri, nekā reālu procesu. Un sauc Sedlinieku par muļķi, lohu vai ko tur, šis fakts paliek fakts.
Un piedod, bet šādie filosofijas studenta domas lidojumi, kaut kā nepārliecina par “kritiskās domāšanas” mācīšanas potenciālo ieguvumu. Drīzāk, jo vairāk būs tādu samācījušos “domātāju”, jo mazākas cerības, ka cilvēki tiešām domās ar galvu. Klausoties pārgudros studentus, reizēm nepārņem sajūta, ka viņu spēja saprast kas labs, kas slikts, kas derīgs, kas ne, ir, maigi izsakoties, sadirsta. Mana bērnības lauku kaimiņiene, ar labu sirdi un 4klašu izglītību, spēj labāk saprast būtisko. Brrr

№ 6 Reinis Ivanovs 2010.12.03 @ 16:12

kā īsti tēzes var vienlaicīgi nepatiesas vai nepareizas un prātīgas, un kā īsti viņš var konstatēt faktus par to, kam viņa argumenta uzstādījumā būtu jābūt slēptam? vai nu tā ir priviliģēta pieeja, un viņš tāpēc ir interešu konfliktā, vai arī viņš tikai fantazē. katrā gadījumā, es viņa rakstītajā līdzsvaru starp sakarīgo un nesakarīgo saskatu tādu, kā saskatu, savukārt tava abilde to nemaina. vienīgā konkrētā lieta, ko tu mini, ir sofistisks vingrinājums raksturot nepareizo ar sinonīmu pareizajam jeb prātīgumu.

kas attiecas uz relatīvismu un saprātu, pirmkārt, epistemoloģiskais relatīvisms ir pašpretrunīgs, jo tu nevari teikt, ka tev ir taisnība, ka nevienam nav taisnība. otrkārt, saprāts balstās tādās objektīvās lietās kā empīrika un loģika, bet pamatā tas ir pakāpju jautājums, tāpēc nav brīnums, ka cilvēkam, kam šķiet saistoši antiinelektuāli argumenti par jomām, kurās viņš nav iedziļinājies, par to nav skaidra tvēriena. runāt par omītēm un būtisko, filozofijas akadēmisku, “gudru diršanu” u.tml. lietām patiešām ir antiinelektuāli, un man šķiet, ka man vajadzētu vienkārši sagatavot šablonu atbildei uz to. cita starpā, cilvēki, kas cenšas argumentēt tajā virzienā, ļoti bieži manā pieredzē pat nespēj definēt kritisko domāšanu, un es nebūtu pārsteigts, ja tu nebūtu izņēmums

№ 7 mia 2010.12.03 @ 16:47

blablabla.
Piedod. Bet tava vārdu virpināšana diez gan smuki parāda, ka gudrība nenāk ar zināšanām, jo īpaši ar zināšanām par gudrību. Vari visu savu mūžu sēdēt un šķetināt loģikas objektivitāti (pilnīgs wtf!). Vēlu veiksmi.
Ja tu spēju definēt kritisko domāšanu uzskati par kaut kā vērtu. uuuu.
Un ja vēl sauc sedlinieku par lohu, tad tevi var saukt par muļķi.
Attopies puika, filosofijai bija kāda jēga pirms vairākiem gadsimtiem. Tas ko tagad jūs tur gariet, ir jājat sev un citiem smadzenes. Jēgas no tā nav itin nekādas.
Nav brīnums, ka regulāri jādzird filosofu gaudas, ka viņus neviens neņem vērā. Jūs esiet aizdejojušies pa tālu un pakaļā.

№ 8 Reinis Ivanovs 2010.12.03 @ 16:50

zināšanas par tēmām, par kurām tiek izteikti tālejoši spriedumi, ir vērtīgas tādā ziņā, ka tā ir elementāra pazemība. par pārējo es jau visu pateicu, un paldies par tavu komentāru, jo tas ir diezgan uzjautrinošs

№ 9 mia 2010.12.03 @ 16:59

Un vēl. Argumentācija par antiintelektuālismu ir nekas vairāk kā prasta augstprātība.
Tā pati tante, jaunībā Rīgā par kalponi strādājot, slepus nesa ēdienu uz ebreju getto, aiz tīras cilvēkmīlestības, bez jelkādām augstām domām.
Tā kā domā savos augstumos ko gribi, bet bilance ir vienkārša, viņa ir izdarījusi daudz vairāk laba, nekā visi Latvijas intelektuālie puskoka lēcēji kopā.

№ 10 mia 2010.12.03 @ 17:12

p.s. Tici man,es uzjautrinos ne mazāk. Man ļoti patīk tādi marginālie pareizās domāšanas magnāti kā tu, pasaules nesaprastie, skolā atstumtie un viedie domātāji. Man patīk kā jūs uzbudinieties no sava intelektuālā pārākuma… un reizē trīciet kā apšu lapas, kad realitāte iejaucas ar savu riebeklīgumu. muhaha.

№ 11 Reinis Ivanovs 2010.12.03 @ 17:13

var redzēt

№ 12 Nita 2010.12.03 @ 23:54

Un tagad – mazāk fleima un vairāk kritiskās domāšanas (pazemīgā cerībā).

Reini, vai tev Sedlenieka apgalvojums, ka Repšes atklātā ministru kabineta eksperiments beidzās ar neveiksmi, šķiet nepareizs vai tikai nepietiekami pamatots? Pirmajā gadījumā, kāpēc? Otrajā gadījumā, ko tu teiktu, ja tas būtu labāk pamatots (teiksim, ar bijušo ministru liecībām)?

№ 13 Reinis Ivanovs 2010.12.04 @ 6:43

politiķi nav neitrāli, tāpēc es neuzticētos nepārbaudāmām liecībām

№ 14 Nita 2010.12.04 @ 8:48

Interesanti… Tad sanāk, tu uzskati, ka šis apgalvojums ir nepamatojams. OK, bet vai tas ir ticams? Ja tu pats būtu politiķis, kas netic atklātībai (piemēram, tāpēc, ka daudzi vēlētāji ir “lohi”), vai mēģinājumi ar varu ieviest atklātību nepamudinātu tevi pārcelt sarunas uz privātāku telpu?

Pastāv iespēja, ka valsts noslēpumu aizliegšana sastaptos ar tām pašām grūtībām kā alkohola un pornogrāfijas aizliegšana, kamēr vien nenotiek totāla publiska novērošana (kura, līdzīgi TSA skaneriem, dažiem cilvēkiem šķiet nepieņemama).

№ 15 Reinis Ivanovs 2010.12.04 @ 8:56

WikiLeaks pamatā ir ideja, ka komunikācijas slepenība ir apgriezti proporcionāla tās iedarbīgumam, un WikiLeaks uzstādītais mērķis ir likt tām grupām, kas vēlas valdībā aiz vēlētāju muguras bīdīt savas privātās intereses, darīt to slepenāk, lai izvairītos no noplūdēm, un tādā veidā darīt to mazāk iedarbīgi

№ 16 pouffiasse cul 2014.05.07 @ 15:59

Quel hɑsard je ƿensais rédiger un petit ρost semblable au tiens

№ 17 polissonne sexe 2014.06.22 @ 11:15

Mince je pensais faire un poste identique à celui ci

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Leave a Comment

XHTML: You can use these tags: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>