Skip to: Content | Sidebar | Footer

Zinātne ir laba

Man nepatīk domāšanas veids, ko plašākā nozīmē varētu apzīmēt ar vārdu “garīgums”, jo atklāsmes par īpašām īstenībām vienkārši nav pārbaudāmas. Man šķiet, ka nepietiek, ka idejas principā var būt patiesas, lai tām ticētu, un ka cilvēkiem, kas attiecas pret saviem uzskatiem līdzīgi kā pret apģērbu un izvēlas tos pēc stila vai kā tāda, trūkst nozīmīgas izjūtas gan par cilvēku sugas un dzīvības kopumā kontekstu, gan par sevi kā sabiedrības daļu. Piemēram, es runāju par tiem, kam simpatizē austrumu estētika, tāpēc viņi pievēršas budismam vai kļūst par krišnaītiem, vai par tiem, kam patīk kristiešu katedrāles un tradīcijas, tāpēc viņi piekrīt kristiešu dogmām. Tāda pieeja neņem līdz galam vērā to, ka uzskati ir aktīvi un pasīvi, un ka nepārbaudāmiem, bet aktīviem, uzskatiem, ir bagātīga vēsture kā cilvēciska posta cēlonim. Galējs piemērs tam ir musulmaņi, jo konflikts starp šītiem un sunnītiem ir asiņaināks kā starp musulmaņu valstīm un ASV, bet tā centrā ir atklāsme par īpašām zināšanām, tāpēc tas nav pa īstam atrisināms. Tāda pieeja neņem vērā arī to, ka tie paši paņēmieni, kas deva pietiekami uzticamas zināšanas par pasauli, lai kāds no mums varētu spert kāju uz Mēness, nekad nav apstiprinājuši cilvēku uzskatus par savu sugu kā kosmiski priviliģētu, bet ir tieši atspēkojuši tos.

Plašākā kontekstā es savus iebildumus pret garīgumu varētu ierindot starp iebildumiem pret ideoloģisku domāšanu, kurā patiesība nāk no simpātijām pret idejām, nevis no pārbaudēm īstenībā. Garīgums un reliģijas tādā ziņā ir ideoloģiski, jo skaidro pasauli ar idejām un parasti piešķir cilvēkam tajā īpašu lomu, un nav grūti saprast, kāpēc skaidrība un izredzētība mūs psiholoģiski uzrunā. Tādi laicīgie ideoloģiju piemēri kā nacisms vai komunisms atbilst šādai formulai, jo tie sekotājiem gan pasniedz pasauli saprotamās kategorijās, gan iedala viņiem arī īpašu vietu kā, teiksim, augstākajai rasei vai revolucionāriem.

Parasti man iebilst, ka ir liela atšķirība starp fanātiķiem un mērenajiem vai liberālajiem ideoloģiju sekotājiem, bet man šķiet, ka tādā atbildē vairāk atspoguļojas vēlme dzīvot harmoniskā pasaulē kā īsta problēma ar manis teikto, jo, pieņemot manus uzskatus, ka mērenie sekotāji ir atbildīgi arī par ekstrēmākajiem, tas iesaista sliktajās ideoloģiju izpausmēs gandrīz visus cilvēkus uz pasaules. Piemēram, liberālie kristieši piedalās uzskatu ekosistēmā, un viņu piederība reliģijai normalizē reliģijas ideju kā tādu, un tas attiecas arī uz visiem tiem, kuru kristietības nozīmīga daļa ir ienīst citādos. Citiem vārdiem, liberālie ticīgie uztur pamatu kaitīgiem un nepārbaudāmiem uzskatiem, jo tieši tāpēc pasaulē ir tik daudz kristiešu sektu un reliģiju kopumā, ka nepārbaudāmās un uz simpātijām balstītas idejas rada neatrisināmas domstarpības.

Es sāku runāt par garīgumu, nevis par ideoloģiju kopumā, jo šis ieraksts patiesībā ir iegansts ielikt šeit video par to, ka man pašam simpatizējošais zinātniski redukcionistiskais pasaules skatījums ir pievilcīgs, bet tas tāds ir pārbaudāmā un pazemīgā veidā. Mēs tajā joprojām esam īpaši, bet tikai kā daļa no vientuļa dzīvības koka neaptverami varena visuma priekšā, kurā nekas neliecina par rūpēm par mums, bet tikai par veiksmi, ka mūsu sastāvdaļas nebija tajās zvaigznēs, kas izdegs un nekad neveidos saprātīgas un jūtošas būtnes.

2 Comments »

№ 1 Cat in the Hat 2010.12.01 @ 13:49

Ierakstot vārdu “garīgums” skaidrojošajā vārdnīcā ir lasāms “Garīgā kultūra, garīgā attīstība; arī dvēseliskums.” bet Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā garīgums ir definēts šādi: „Tā ir pazīme, kas piemīt cilvēkam, to būtiski atšķirdama no citām dzīvām būtnēm un balstās uz izkoptu cilvēka garīgo sfēru, garīgo būtību. Garīgums saistīts ar cilvēciskās pašapziņas, pašvērtības izpratni un izjūtu, prasmi saskatīt, izjust garīgos spēkus citos cilvēkos un sevī (..).”

Raksta saturs: zinātne PRET garīgumu. Ievietotais video ir izteikti emocionāls, iedvesmojošs un principā var apgalvot, ka iedvesmošanai ir izmantots cilvēka garīgums PAR zinātni.

Cilvēks nav dators. Neviens pasaules skatījums nav pārbaudāms līdz galam un garīgums tikai papildina zinātni. Cilvēks uztver ne tikai ar apziņu vien un zemapziņas uztvertā informācija arī veido viedokli. Garīgums, kas balstīts uz dogmām nav garīgums, jo patiess garīgums manuprāt ir balstīts uz personiskiem uztvērumiem un spējām to saskatīt.

№ 2 Reinis Ivanovs 2010.12.02 @ 18:39

es raksta sākumā paskaidroju, ka runa ir par tādu garīgumu, kas ir saistīts ar citām un īpašām īstenībām, un tā ir viena no izplatītajām tā vārda nozīmēm. piemēram, tā pati skaidrojošā vārdnīca vārdam “garīgs” dod šādu definīciju: “Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.” patiesībā pat “dvēseliskums” parāda, ka tam ir saites ar dvēselēm un netveramo. es saprotu, ka vārds “garīgums” citos kontekstos var būt laicīgs, bet es to tā uzskatāmi neizmantoju.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Leave a Comment

XHTML: You can use these tags: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>