Barbariskie varianti (pēc izrunas) būtu:
“saikolodžija”, “sjūdosainss”, “praivataizeišens”, “skicofrīnija”, “fails”.

Kultūrālie varianti (ar respektu pret grieķiem, latīņiem):
“psīcholoģija”, “pseudozinātne”, “privātizācija”, “schizofrēnija”, “fils”.

Līdzīgas barbariskas parādības jau ir bijušas padomju okupācijas laikā, kad daži pēc izrunas un starpniekvalodas( (krievu valodas) ietekmē lietoja “gematoloģiju”, “gibrīdus”.

Kāpēc jāņem vērā senās valodas? Viens iemesls ir tāds, ka, mainoties modei un polītikai, nav jāmocās ar vārdu izrunas mainīšanu, pieskaņošanu attiecīgā perioda “svarīgākajai” svešvalodai.
Pat vēl svarīgāks iemesls ir vārdu nozīmes, jēgas un savstarpējo sakarību un saikņu saprašana – piemēram: “schizma” (plaisa, šķelšanās – abstraktā nozīmē) ir sēmantiski saistīta ar “schizofrēniju”, kas tiek noslēpts, ja lieto vācu un krievu ietekmē veidoto “šizofrēniju” (jo nelietosim taču “šizmu” “schizmas” vietā!).