LETA ziņo, ka nesen Autortiesību likuma pārkāpšanā tika apsūdzēta puse Latvijas interneta:

Aptuveni 500 mājas lapu īpašnieki saņēmuši AKKA/LAA brīdinājumus ar prasību maksāt naudu par video pārpublicēšanu no populārās interneta vietnes “YouTube”.

AKKA/LAA ir vietēja aģentūra, kas ir uzņēmusies ļaut autoriem kolektīvi pārvaldīt savu tiesību ievērošanu. Tā jau iepriekš ir izpelnījusies kritiku par kompetences trūkumu, un izskatās, ka šī situācija ir kārtējais iemesls to atkārtot. Problēmu var mēģināt saprast, paskatoties uz piemēru it kā pārpublicētajiem “video”:

<object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/m4FCD1TtoaU&hl=en&fs=1"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/m4FCD1TtoaU&hl=en&fs=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="425" height="344"></embed></object>

Citiem vārdiem, vai nu AKKA/LAA darbinieki neatšķir marķētu saiti uz citu serveri no tā satura, vai mēs turpmāk nedrīkstēsim legāli pieminēt “Latgalītes” tirgus adresi.¹

Kas ko izplata, no veselā saprāta skatpunkta

Ja jau izplatīta būtībā tiek tikai īpaši marķēta saite, kāpēc AKKA/LAA pret to iebilst? Iemesls slēpjas viņu izmantoto pārlūku konfigurācijā, jo tiem ir pievienots nestandarta mehānisms, kas ļauj automātiski iekļaut šādu saišu saturu citās lapās. Tas nozīmē, ka viņiem izskatās, ka video ir pārpublicēti, jo viņi tādu iespēju ir speciāli ieslēguši. Es tāpēc atcerējos vienu rakstvietu no Bībeles:

Ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to. (Marka 9:47)

Taču AKKA/LAA negrib atteikties no Flash un labāk izsūta pasīvi agresīvus pieprasījumus pēc naudas. Tā gan neesot mantkārība, jo viņi ir bezpeļņas organizācija,² bet tas neskan īpaši pārliecinoši, ja tajā pašā laikā viņiem pieejamie ienākumi ir proporcionāli kopējiem, un Lursoft dati uzrāda, ka pirms gada šī organizācija algās izmaksāja gandrīz pusmiljonu latu.

Tīmeklī ir publicēta kāda “trauksmes cēlāja” sarakste, kurā var redzēt, ka AKKA/LAA vienkārši neatbild uz iebildumu, ka materiāls patiesībā ir izvietots uz YouTube serveriem. Arī LETA reportāžā aģentūras pārstāve atkārtoja, ka tā ir pārpublicēšana, jo viņai tā izskatoties. Dažreiz tēlot muļķi ir izdevīgi.

Piezīmes

Žurnālā Science 2006. gadā tika publicēts raksts par sabiedrības piekrišanu evolūcijas teorijai, un Latvija tajā starp 34 citām valstīm parādījās vienā no pēdējām vietām, aiz sevis atstājot tikai Kipru, ASV un Turciju. Aptaujas dati par Latviju nāca no 2005. gada, un bioloģisko evolūciju tajos pieņēma gandrīz puse iedzīvotāju.

Tajā pašā gadā sabiedriskās domas aptauju par evolūciju veica arī SKDS un konstatēja, ka tai piekrīt mazāk par trešdaļu jeb 27,7% no latviešiem. Šīs abas aptaujas izmantoja līdzīgus izlases apjomus (1034 un 1015 respondentus), bet būtiskā atšķirība slēpās uzdotajos jautājumos: SKDS gadījumā nebija paredzēta iespēja vienlaikus ticēt Dievam un evolūcijai, kā arī bija sajaukta evolūcijas teorijas loma dzīvības izcelsmē.

Šogad SKDS izlēma veikt šo aptauju atkārtoti un konstatēja, ka rezultāti par evolūcijas piekritējiem ± 3% kļūdas robežās nav mainījušies. Piedāvātie atbilžu varianti joprojām bija tādi paši:

• “Dzīvība uz zemes ir radusies evolūcijas un dabiskās atlases ceļā (Darvina pieeja)”
• “Dzīvību uz zemes ir radījis Dievs (saprātīgais radītājs)”
• “Grūti pateikt/ NA”

Tajos izpaužas izplatīts pārpratums, kurā netiek ņemts vērā, ka evolūcijas teorija runā par jau esošas dzīvības izmaiņām laika gaitā, nevis rašanos. Šis pārpratums ir atbildīgs par iespaidu, ka pieņemt evolūciju nozīmē domāt, ka dzīvība ir radusies pati no sevis, un to uzskatāmi atspēko pazīstami kristiešu biologi kā Kens Millers un citi, kas savieno evolūciju ar savu reliģiju.

Virsraksts “draza iekšā, draza laukā” atsaucas uz principu, ka no sliktiem datiem nevar veikt jēgpilnus secinājumus. Pētījums, kas uzdod maldinošus jautājumus, diezin vai atspoguļo pat tiešo respondentu patieso viedokli.

SKDS publicētajā materiālā bija pieminēta arī nesen Gallup veiktā aptauja, kas atklāja, ka relatīvais evolūcijas pretinieku skaita kritums starp ASV iedzīvotājiem kopš 2005. gada ir 36%, tātad to noliedz vairs tikai ceturtā daļa amerikāņu. Ironiskā kārtā, šīs un Latvijā veiktās aptaujas rezultātus nevar salīdzināt, jo Gallup jautājumus bija formulējusi korekti, nesagrozot evolūcijas teorijas nozīmi un nenostādot īpašo radīšanu kā vienīgo alternatīvu.

Konflikta starp bioloģiju un reliģisko ticību ierobežotību īpaši izceļ 3. martā notikusī Romas Katoļu baznīcas organizētā konference par Darvinu un evolūciju, uz kuru bija ieradušies zinātnieki no visas pasaules, taču kreacionisti pat nebija uzaicināti. Lai gan pāvests Benedikts XVI agrāk bija devis pamatu sevi uzskatīt par iespējamu “saprātīgās radīšanas” piekritēju, Vatikāns tagad ir viennozīmīgi izteicis savu atbalstu zinātnei un evolūcijai. Iepriekš par labu evolūcijas teorijai publiski bija nostājies arī bijušais Vatikāna observatorijas vadītājs.