Pjetro Longi. ''Esenču pircēja`` (ap 1756)

Pagājušogad ASV iecienītā uztura bagātinātāja Airborne ražotājs izlīgumos ar pircējiem izmaksāja 30 miljonus dolāru. Iemesls prasībām bija reklāma, kurā Airborne tika uzdots kā līdzeklis pret gripu un saaukstēšanos, lai gan neatradās zāļu reģistrā. Uztura bagātinātāji ir domāti tikai primārajai profilaksei, tāpēc tiem tiek piemēroti pārtikas standarti, nevis daudz stingrākie zāļu standarti. Ja kāds produkts sola izdarīt vairāk kā tikai uzlabot nepilnīgu vai nelīdzsvarotu uzturu, tas atbilst zāļu definīcijai, un tā iedarbīgums ir jāpierāda. Airborne izgudrotāja gan ir pamatskolas pasniedzēja bez īpašām zināšanām farmakoloģijā, un vienīgais tā iedarbīgumu atbalstošais pētījums izraisīja skandālu par krāpšanos.¹

Tiesas prāvu rezultātā visi konkrētie apgalvojumi Airborne reklāmā un citos materiālos ir tikuši nomainīti ar vispārīgiem,² bet pats produkts joprojām ir populārs, un ar maldinošo reklāmu izveidotais tirgus ir mērāms daudzos simtos miljonu dolāru gadā.³ Šāda pieeja ir izdevīga, jo īstu zāļu apstiprināšanai nepieciešamās klīniskās pārbaudes ir dārgas, bet uztura bagātinātāji kopš Klintona ērā mīkstinātajiem likumiem nav pat jāreģistrē.⁴ Pārraudzības iestādes pret tiem var vērsties tikai pēc tam, kad kaitējums jau ir nodarīts, un peļņa no uz pircēju lētticības izveidotā tirgus tāpat var pārsniegt zaudējumus tiesā, gluži kā tas ir Airborne gadījumā.

Eiropas Savienībā uztura bagātinātājus regulē direktīva 2002/46/EC, un Latvijā tai atbilst Ministru Kabineta (MK) noteikumi Nr. 725 “par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”.⁵  Arī pie mums tie ir vienā kategorijā ar pārtiku, tomēr noteikumi ir stingrāki kā ASV, un visiem uztura bagātinātājiem ir jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), kā arī to nekaitīgumam ir jābūt pierādītam. Par to, kas ir reģistrēts, var pārliecināties PVD uzturētajā datubāzē.

Neskatoties uz augstākajiem standartiem, nodarboties ar viltus izdarībām ir izdevīgi arī šeit, jo cilvēki bieži darīs jebko, lai mēģinātu ārstēt savas kaites. Meklējot tīmeklī frāzi “uztura bagātinātājs”, starp pirmajiem rezultātiem ir produkti ar nosaukumiem SALVEO un LADZA,⁶ kuru reklāmas varētu būt interesanti salīdzināt ar likumdošanu. Mums interesē MK noteikumu 21. pants:

Uztura bagātinātāju normatīvi tehniskajos dokumentos, marķējumā, lietošanas instrukcijā, noformējumā un cita veida informācijā, kā arī uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst izvietot vai lietot norādes vai atsauces par to, ka uztura bagātinātājs novērš saslimšanu, ārstē vai izārstē slimības, vai atsauces uz šādu iespēju un nedrīkst ietvert jebkādas tiešas vai netiešas atsau­ces par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

Citiem vārdiem, uztura bagātinātājus nedrīkst uzdot par zālēm vai kaut ko neaizstājamu. Tajā pašā laikā SALVEO sola palīdzēt pret visu pēc kārtas un “darīt jūs veselus”, ja dzer piecas tējkarotas dienā, savukārt LADZA pilnīgi neticami ir nosaukts par “ārstniecisku uztura bagātinātāju” (izcēlums mans), kas sola iznīcināt vīrusus, efektīvi palīdzēt “saaukstēšanās un gripas gadījumos” utt. SALVEO pat ir tāds “uztura bagātinātājs”, ko nav obligāti jāēd un var rīvēt uz zobiem un ādas. Kāpēc man liekas, ka vārds “brīnumlīdzeklis” būtu atbilstošāks?

Piezīmes